contemporary art project
Sadarbībā ar mākslas galeriju “Romas dārzs” Liepājā tiks rīkota tēlnieces Andas Poikānes un mākslinieka Edmunda Lūča dubultizdtāde “442stundas”.
Tēlnieces Andas Poikānes un mākslinieka Edmunda Lūča pirmā kopizstāde ar nosaukumu “Ieelpot dziļi”, kas norisinājās Liepājā 2004.gadā, ir uzskatāms par sākumposmu abu mākslinieku ilggadējai kopīgajai sadarbībai, kas turpinājās līdz pat mākslinieka Edmunda Lūča nāvei. Abus māksliniekus interesējuši līdzīgi tematiskie virzieni, kā rezultātā viņi īstenojuši dažādus mākslas projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Itālija (un Venēcija) ir viena no būtiskākajām abu mākslinieku iedvesmas vietām, kas ir viens no centrālajiem šīs izstādes krustpunktiem.
Izstādes idejiskajā pamatā saskatāma apļveida (varbūt spirālveida) kustība: abu mākslinieku radošā sastapšanās Liepājā->kas attīstījusies daudzveidīgos mākslas projektos vairāku gadu gaitā->iegūst arī retrospektīvu akcentu, ņemot vērā mākslinieka 60 gadu jubileju 2019.gadā.
Izstādei ir trīs eksponēšanas vietas. Tā dalās virszemes teritorijā, viesnīcas pagalmā un pazemes telpā. Pagalma ekspozīcijai darbi paredzēti no terakotas. Ap strūklaku kārtoti iluzori dārza fragmenti, un skulptūru tēli veidos kompozīcijas "Ēdenes dārzs" nosacīto dzīvīgumu. Pagalma kompozīciju veidos speciāli izstādei gatavoti zālieni, ko atbalsta z/s "Krastmaļi sēklas".
Izstādes ekspozīcija tiks veidota divdaļīgi: pirmkārt, no Andas Poikānes pēdējos gados radītajiem lielformāta darbiem, kuru izveidi finansiāli atbalstījuši uzņēmumi „Rolavas keramika” un Vaidavas keramikas uzņēmums "Rebeka”.
Līdzīgi kā VKKF atbalstītajā izstādē "Litānija" (2018) Cēsu Izstāžu namā, kas norisinājās aprīlī, Liepājas galerijā izstāde veido vienotu veselumu no vairākām darbības formām: terakotas skulptūrām, projicētiem videodarbiem, zīmējumiem, skaņu un kustību perfomances, veidojot noteiktu kompozīciju saskaņā ar izstādes tematisko ietvaru. Galvenā pagraba telpu kompozīcija iecerēta no videodarba projekcijas uz pagraba nišām, kurās izvietotas terakotas skulptūras (tehniskā palīdzība - Andrejs Poikāns). Citu daļu telpas veido zīmējumu un jaukta materiāla tēlniecisku objektu kompozīcija.
Projekcijas, kļūstot par daļu no kompozīcijas, kur trīsdimensionāli objekti saistīti ar kustīgu attēlu, padziļina pārdzīvojuma iespaidu. Videodarbi tapuši vairāku gadu laikā sadarbībā ar kino operatoru Raiti Vulfu. Viņš arī montāžas autors. Kompozīcijā iekļauta arī skaņu instalācija.
Skaņas instalācija, kas veltīta ciešanu un klusā laika apcerei, taps sadarbībā ar mākslinieku Ernestu Vilsonu (iecere).
Otrā daļa veltīta mākslinieka Edmunda Lūča retrospektīvam ieskicējumam, kas veidots, izmantojot galerijas kolekcijā esošās gleznas, saistītas ar Venēcijas tematiku. Par centrālo Edmunda Lūča darbu izvēlēta glezna “Sinnloses Ofer” (“Bezjēdzīgais upuris”, 100 x 200cm, jaukta tehnika, 2013.gads), kas radīta māksliniekam piedaloties starptautiskā simpozijā Vācijas pilsētā Krēfeldē. Šī glezna līdz šim ir tikusi eksponēta tikai simpozija ietvaros rīkotajā izstādē. Tā kā glezna ir privātkolekcijas īpašumā, Latvijā tā nav tikusi prezentēta.
Iecerētā kompozīcija tiks papildināta ar Edmunda Lūča video filmu “GOD” (operators un video montāža: Raitis Vulfs; sk.: https://www.youtube.com/watch?v=zhsq8mE9wAg) , kas rādīta 55.Venēcijas mākslas biennāles izstādē “Personal Structures” (vairāk sk. šeit: http://www.octopusartprojects.eu/en/impression/gallery/16).
Abi minētie darbi, tāpat kā Andas Poikānes veidotā kompozīcija, cieši sasaucas ar pārdomām par ciešanu laiku.
Galerijas izstāžu telpas Liepājas "Romas viesnīcā" atrodas mājas pagrabā. Tā iespaidīgais plašums rosina ideju par izstādes scenogrāfisko raksturu un izvērstu perfomanci jeb teātra izrādi, kura ieplānota sadarbībā ar apvienību "Postdramatiska teātra eksperimentālā grupa" 2020.gada 16.maijā muzeju nakts laikā.
Autori: Roberts Vilsons, Arturs Čukurs, Marija Luīze Meļķe, Beate Poikāne.
Izstādes iekārtošanu atbalsta Margarita Budze (Andas Poikānes izstāde "Paēna" 2018., Rīga).
Motīvs un tēma ir apcerējums par izdomātām vietām un abstraktiem priekšstatiem par pilsētām, kuras, iespējams, mēs nekad neesam redzējuši. Līdzīgi literatūrā to apraksta itāļu rakstnieks Italo Kalvīno darbā "Neredzamās pilsētas".
Ģeogrāfiskie nosaukumi, pārnesti uz citām vietām, veido citādāku ģeogrāfiju. Tiek uzbūvēta cita priekštatu un iztēles piesātināta telpa. Šajā gadījumā- Romas dārzs. Lai kājām no Liepājas nokļūtu Romā, pēc Google kartes ziņām ceļā būtu jāpavada 442 stundas. Ja dienā ietu 5 stundas, tad Roma būtu sasniegta apmēram 3 mēnešu laikā. Bet, ja par Romas dārzu domātu tieši tik pat daudz stundas, kas tā būtu par vietu?
Daļa "Ēdenes dārzs" top kā atsauce uz cilvēces arhetipu par universālu dārzu. Apakšzemes ekspozīcija "Paralēlie dārzi" pēta slēptu telpu, kurā iztēles un misticisma sajaukumā dzimst personīga, izdomāta vieta. Paralēli kopējā ekspozīcijas sastāvā iekļauta mākslinieka Edmunda Lūča piemiņai veltīta retrospektīvā izstāde "Venēcija", kura organiski veido daļu pārdzīvotā tēla vietu.
Tēlnieces Andas Poikānes un mākslinieka Edmunda Lūča pirmā kopizstāde ar nosaukumu “Ieelpot dziļi”, kas norisinājās Liepājā 2004.gadā, ir uzskatāms par sākumposmu abu mākslinieku ilggadējai kopīgajai sadarbībai, kas turpinājās līdz pat mākslinieka Edmunda Lūča nāvei. Abus māksliniekus interesējuši līdzīgi tematiskie virzieni, kā rezultātā viņi īstenojuši dažādus mākslas projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Itālija (un Venēcija) ir viena no būtiskākajām abu mākslinieku iedvesmas vietām, kas ir viens no centrālajiem šīs izstādes krustpunktiem.
Izstādes idejiskajā pamatā saskatāma apļveida (varbūt spirālveida) kustība: abu mākslinieku radošā sastapšanās Liepājā->kas attīstījusies daudzveidīgos mākslas projektos vairāku gadu gaitā->iegūst arī retrospektīvu akcentu, ņemot vērā mākslinieka 60 gadu jubileju 2019.gadā.
Izstādei ir trīs eksponēšanas vietas. Tā dalās virszemes teritorijā, viesnīcas pagalmā un pazemes telpā. Pagalma ekspozīcijai darbi paredzēti no terakotas. Ap strūklaku kārtoti iluzori dārza fragmenti, un skulptūru tēli veidos kompozīcijas "Ēdenes dārzs" nosacīto dzīvīgumu. Pagalma kompozīciju veidos speciāli izstādei gatavoti zālieni, ko atbalsta z/s "Krastmaļi sēklas".
Izstādes ekspozīcija tiks veidota divdaļīgi: pirmkārt, no Andas Poikānes pēdējos gados radītajiem lielformāta darbiem, kuru izveidi finansiāli atbalstījuši uzņēmumi „Rolavas keramika” un Vaidavas keramikas uzņēmums "Rebeka”.
Līdzīgi kā VKKF atbalstītajā izstādē "Litānija" (2018) Cēsu Izstāžu namā, kas norisinājās aprīlī, Liepājas galerijā izstāde veido vienotu veselumu no vairākām darbības formām: terakotas skulptūrām, projicētiem videodarbiem, zīmējumiem, skaņu un kustību perfomances, veidojot noteiktu kompozīciju saskaņā ar izstādes tematisko ietvaru. Galvenā pagraba telpu kompozīcija iecerēta no videodarba projekcijas uz pagraba nišām, kurās izvietotas terakotas skulptūras (tehniskā palīdzība - Andrejs Poikāns). Citu daļu telpas veido zīmējumu un jaukta materiāla tēlniecisku objektu kompozīcija.
Projekcijas, kļūstot par daļu no kompozīcijas, kur trīsdimensionāli objekti saistīti ar kustīgu attēlu, padziļina pārdzīvojuma iespaidu. Videodarbi tapuši vairāku gadu laikā sadarbībā ar kino operatoru Raiti Vulfu. Viņš arī montāžas autors. Kompozīcijā iekļauta arī skaņu instalācija.
Skaņas instalācija, kas veltīta ciešanu un klusā laika apcerei, taps sadarbībā ar mākslinieku Ernestu Vilsonu (iecere).
Otrā daļa veltīta mākslinieka Edmunda Lūča retrospektīvam ieskicējumam, kas veidots, izmantojot galerijas kolekcijā esošās gleznas, saistītas ar Venēcijas tematiku. Par centrālo Edmunda Lūča darbu izvēlēta glezna “Sinnloses Ofer” (“Bezjēdzīgais upuris”, 100 x 200cm, jaukta tehnika, 2013.gads), kas radīta māksliniekam piedaloties starptautiskā simpozijā Vācijas pilsētā Krēfeldē. Šī glezna līdz šim ir tikusi eksponēta tikai simpozija ietvaros rīkotajā izstādē. Tā kā glezna ir privātkolekcijas īpašumā, Latvijā tā nav tikusi prezentēta.
Iecerētā kompozīcija tiks papildināta ar Edmunda Lūča video filmu “GOD” (operators un video montāža: Raitis Vulfs; sk.: https://www.youtube.com/watch?v=zhsq8mE9wAg) , kas rādīta 55.Venēcijas mākslas biennāles izstādē “Personal Structures” (vairāk sk. šeit: http://www.octopusartprojects.eu/en/impression/gallery/16).
Abi minētie darbi, tāpat kā Andas Poikānes veidotā kompozīcija, cieši sasaucas ar pārdomām par ciešanu laiku.
Galerijas izstāžu telpas Liepājas "Romas viesnīcā" atrodas mājas pagrabā. Tā iespaidīgais plašums rosina ideju par izstādes scenogrāfisko raksturu un izvērstu perfomanci jeb teātra izrādi, kura ieplānota sadarbībā ar apvienību "Postdramatiska teātra eksperimentālā grupa" 2020.gada 16.maijā muzeju nakts laikā.
Autori: Roberts Vilsons, Arturs Čukurs, Marija Luīze Meļķe, Beate Poikāne.
Izstādes iekārtošanu atbalsta Margarita Budze (Andas Poikānes izstāde "Paēna" 2018., Rīga).
Motīvs un tēma ir apcerējums par izdomātām vietām un abstraktiem priekšstatiem par pilsētām, kuras, iespējams, mēs nekad neesam redzējuši. Līdzīgi literatūrā to apraksta itāļu rakstnieks Italo Kalvīno darbā "Neredzamās pilsētas".
Ģeogrāfiskie nosaukumi, pārnesti uz citām vietām, veido citādāku ģeogrāfiju. Tiek uzbūvēta cita priekštatu un iztēles piesātināta telpa. Šajā gadījumā- Romas dārzs. Lai kājām no Liepājas nokļūtu Romā, pēc Google kartes ziņām ceļā būtu jāpavada 442 stundas. Ja dienā ietu 5 stundas, tad Roma būtu sasniegta apmēram 3 mēnešu laikā. Bet, ja par Romas dārzu domātu tieši tik pat daudz stundas, kas tā būtu par vietu?
Daļa "Ēdenes dārzs" top kā atsauce uz cilvēces arhetipu par universālu dārzu. Apakšzemes ekspozīcija "Paralēlie dārzi" pēta slēptu telpu, kurā iztēles un misticisma sajaukumā dzimst personīga, izdomāta vieta. Paralēli kopējā ekspozīcijas sastāvā iekļauta mākslinieka Edmunda Lūča piemiņai veltīta retrospektīvā izstāde "Venēcija", kura organiski veido daļu pārdzīvotā tēla vietu.